Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu uz klātienes tikšanos, lai saņemtu izvērstas atbildes uz jautājumiem par ministrijas plāniem attiecībā uz skolām Latvijas reģionos.
Pašvaldību vadītāji norāda, ka skolu reformu nevar realizēt steigā un nepārdomāti, jo skolu reformas ietekme var būt vēl nozīmīgāka nekā Administratīvi teritoriālai reformai.
“Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji piekrīt skolu reformas veikšanas nepieciešamībai, taču, lai tā izrādītos ilgtspējīga un neizraisītu kārtējo iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, pret ko esam ilgstoši cīnījušies ar dažādiem pašvaldību, valsts un ES fondu instrumentiem, reformas plānam ir jābūt rūpīgi pārdomātam, pretējā gadījumā sekas var izrādīties dramatiskas visās nozarēs, ne tikai izglītībā,” norāda Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
“Pašvaldību vadītāji uzskata, ka esošajā projektā ir pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi, kā rezultātā ir apdraudēta daudzu apdzīvoto vietu turpmākā pastāvēšana. Uzskatām, ka projekts ir sagatavots nekvalitatīvi, kā rezultātā, tajās pašvaldībās, kurās jau līdz šim ir veikta pārdomāta un mērķtiecīga skolu tīkla optimizācija, var tikt sagrauta esošā izglītības struktūra,” pašvaldību vadītāju viedokli rezumē Vents Armands Krauklis.
1.augustā Reģionālo attīstības centru apvienības pašvaldību vadītāji organizēja tiešsaistes diskusiju par Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajiem “Kompleksiem risinājumiem augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, lai īsā periodā sniegtu savus atzinumus, jautājumus un precizējumus. Pašvaldību vadīji bija pārsteigti par steigu, jo dokuments Tiesību aktu portālā tika ievietots piektdienas pēcpusdienā, bet jau saskaņošanas termiņš bija noteikts trešdien, 2.augustā.
Neskatoties uz lielo steigu, Reģionālo attīstības centru apvienība apkopoja pašvaldību vadītāju viedokļus un nosūtīja tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Pašvaldību vadītāji ir sagatavojuši 15 ierosinājumus, jautājumus, precizējumus un iebildumus.
Pašvaldību vadītāji norāda uz pretrunīgiem apgalvojumiem, tai skaitā “nav ticamu datu par pedagogu mobilitāti, pārejot no slēgtajām lauku skolām uz centriem”, “nav vērojama korelācija starp augstākiem rezultātiem pilsētas skolās un zemākiem lauku skolās”.
Ļoti pretrunīgs ir skolēnu blīvuma aprēķins uz 1 km2. “Blīvums būtu jāskatās konkrētā novadā neņemot vērā administratīvo centru. Pretējā gadījumā veidojas neloģiska situācijas, piemēram, Rēzeknes novada skolās, lai atvērtu 7.klasi nepieciešami 10 skolēni, bet Preiļu novadā 20. Piemēram, Tukuma novadā ir dažāds blīvums piekrastē, Tukumā, Kandavā vai citās apdzīvotājās vietās.
Pašvaldību vadītāji uzskata, ka “reorganizējot lauku pamatskolas par sākumskolām, pedagogu ar pilnu slodzi īpatsvars vēl vairāk samazināsies mācību priekšmetos ar mazu stundu skaitu nedēļā”.
Pašvaldību vadītāji aicina definēt “speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu, kā arī noteikt skolēnu skaitu speciālās izglītības programmu klasēs”.
Tāpat reģionālo attīstības centru vadītāji aicina atsevišķi definēt prasības administratīvajiem centriem, jo “nevar pielietot vienus un tos pašus kritērijus valstspilsētām un administratīvajiem centriem”.
Pašvaldību vadītāji norāda uz informācijas vai datu trūkumu, tai skaitā “iekļauti kvantitatīvie kritēriji, bet nav iekļauti kvalitatīvie kritēriji”, nav pieejami “dati par skolēnu labizjūtas mērījumiem lauku teritorijās un pilsētas skolās”.
Nav dati par to, “kā izmainīsies viena skolēna izmaksas lauku teritorijās pēc paredzētās reformas ieviešanas”, nav skaidrības par “finansēšanas modeli, kāda ir paredzēta valsts loma un kāda pašvaldību loma jaunu ēku būvniecībā”.
“Uzskatām, ka mērķtiecīgāk būtu ieguldīt līdzekļus esošo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, ceļu sakārtošanā un jaunu autobusu iegādē, nevis jaunu ēku vai piebūvju būvēšanā, tādējādi spiežot ģimenes ar bērniem no laukiem pārcelties uz pilsētām,” norādīts Reģionālo attīstības centru pašvaldību vadītāju atzinumā.
Reģionālo attīstības centru apvienība ir dibināta 2015.gadā, apvienojot Latvijas novadus, kas Latvijas Republikas Nacionālajā attīstības plānā tobrīd tika definēti par reģionālajiem attīstības centriem. Biedrībā šobrīd ir pārstāvēti 20 novadi, tai skaitā Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums un Valka. Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks no novadiem.